Četri fundamentālie spēki nosaka visu Visuma objektu un daļiņu mijiedarbību. Šie ir spēki, ar kuriem mēs saskaramies katru dienu, un tos var reducēt līdz šādām mijiedarbības kategorijām: elektromagnētiskā, spēcīga, vāja un gravitācijas. Piemēram, pievilkšanās spēks jeb gravitācija liek objektiem nokrist zemē un neļauj tiem atrauties no tās, nepievienojot citu spēku.
Bet, kā apgalvo starptautiskā fiziķu komanda, pētījuma laikā eksperimenta ietvaros Muons g-2 ("Muon ji mīnus divi"), ko veica Fermilab laboratorijā (amerikāņu daļiņu fizikas un paātrinātāju laboratorijā), viņi, iespējams, ir atklājuši jaunu, piekto dabas spēku.
Viņi paziņoja par pirmajiem mūonu, elektronu smago līdzinieku, magnētisko īpašību mērījumu rezultātiem. Tādējādi zinātnieku aprindas ir ļoti tuvu "jaunas fizikas" atklāšanai ārpus standarta modeļa (standarta modelis daļiņu fizikā ir teorētiska konstrukcija, kas apraksta visu elementārdaļiņu elektromagnētisko, vājo un spēcīgo mijiedarbību).
"Mēs gaidījām šo rezultātu 20 gadus, tas ir ļoti svarīgi, lai saprastu, kas tieši izraisīja neatbilstības 20 gadus vecajos mērījumos un standarta modeļa prognozēs," sacīja eksperimenta oficiālais pārstāvis Kriss Pollijs.
Pēc viņa teiktā, zinātnieki dubultojuši mērījumu precizitāti, kā rezultātā netika atrasts nekas, kas būtu pretrunā ar pagātnes rezultātiem. Polijs izteica cerību uz "jaunas fizikas" atklāšanu mionu uzvedībā tuvākajā nākotnē.
Mūoni ir īslaicīgas daļiņas sīku rotējošu magnētu veidā. G koeficients nosaka šī magnēta stiprumu un griešanās ātrumu ārējā magnētiskajā laukā. Mūoni, nonākot eksperimentālajā iestatījumā, sāk mijiedarboties ar virtuālo daļiņu "kvantu putām", kas ātri parādās un pazūd. Tas ietekmē g-faktora vērtību, tāpēc mūona magnētiskā momenta precesija tiek nedaudz paātrināta vai palēnināta, ko var aprēķināt, izmantojot Standarta modeli.
Ja putās ir nezināmas daļiņas vai mijiedarbība ārpus standarta modeļa, ir jābūt novirzei starp faktisko g-faktora vērtību un aprēķināto. Zinātnieku veiktie eksperimenti uzrāda neatbilstību teorētiskajām prognozēm, savukārt atšķirība ir 4,2 sigmas (standarta novirze), kas ir nedaudz mazāk par piecām sigmām, kas ļauj droši apgalvot par "jaunās fizikas" atklāšanu. Bet tas ir pietiekami, lai norādītu, ka tas pastāv.
Lasi arī:
Atstāj atbildi