NASA Džeimsa Veba kosmiskais teleskops tika palaists desmit gadu kavēšanās un par 10 miljardiem dolāru pārsniedz budžetu, taču tas beidzot notika. Tagad, kad teleskops atrodas kosmosā, kas sagaida astrofiziku aiz Zemes virsmas? Šeit ir 5 gaidāmās misijas, par kurām padomāt.
Nensijas Greisas romiešu teleskops
Teleskops, kas nosaukts NASA pirmās galvenās astronomes Nensijas Greisas Romānas vārdā, sākotnēji tika saukts par Wide-Field Infrared Space Telescope jeb WFIRST. Tās galvenais mērķis ir kartēt lielus Visuma apgabalus, lai pētītu tumšo enerģiju.
Teleskops, kuru paredzēts palaist 2027. gadā, apsekos miljoniem galaktiku, izveidojot mūsu kosmoloģiskās apkaimes karti. Astronomi cer izmantot galaktiku sadalījumu, lai pētītu tumšās enerģijas attīstību. Kā bonuss instruments izmantos arī gravitācijas mikroobjektīvu - nelielas izmaiņas zvaigžņu fona gaismā -, lai atklātu potenciāli miljoniem eksoplanetu.
LUVOĪRA
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir kā uzlabota Habla kosmiskā teleskopa versija. Tas ir tik liels, ka pat neiederas vienas raķetes korpusā bez sarežģītas spoguļa segmentu montāžas, kas atgādina origami. Lielais ultravioletais/optiskais/infrasarkanais mērnieks (LUVOIR) ir vēl lielāks, tā spoguļa diametrs pārsniedz 15 m. Astronomi cer, ka šis universālais teleskops spēs atrisināt vairākus astronomijas zinātnes uzdevumus, piemēram, mākoņa novērošanu. Jupitera virsotnes 25 km izšķirtspējā un bioparakstu atrašana citu planētu atmosfērās.
LUVOIR ir tikai izstrādes stadijā un konkurē ar citām observatorijām par prioritāro finansējumu. Bet, ja projekts tiks īstenots, mega-kosmosa teleskops tiks palaists 2030. gadā.
HabEx
Apdzīvojamu planētu meklēšana ir ļoti aktuāla tēma astronomijā. Zemes 2.0 atklāšana būtu zelta raktuves, palīdzētu mums saprast, cik plaši dzīvība ir Visumā, un, iespējams, pat vēstīs par atklājumu, ka mēs neesam vieni. Lai to paveiktu, astronomi meklē tuvas Zemes kopijas – planētas ar masu un sastāvu, kas līdzinās mūsu dzimtajai pasaulei un riņķo ap saulei līdzīgām zvaigznēm tādā attālumā, kas ir pietiekams šķidra ūdens pastāvēšanai. Bet planētas atrašana ir tikai sākums, mums ir jāizpēta tās atmosfēra, meklējot bioparakstus - dzīvības ķīmiskos blakusproduktus. Piemēram, liels skābekļa daudzums var liecināt par to, ka uz planētas notiek aktīva fotosintēze, un liels metāna daudzums var liecināt par to, ka tur atrodas baktērijām līdzīgi organismi.
Habitable Exoplanet Imaging Mission (HabEx) cer to paveikt. Lai gan arī tā finansējums ir konkursa stadijā, projekta atbalstītāji cer HabEx uzsākt 2035. gadā. HabEx izcilu padara tā zvaigžņu ēna – masīvs lidojošs disks, kas bloķēs atsevišķu zvaigžņu gaismu, ļaujot teleskopam iegūt tiešus eksoplanetu attēlus.
LISA
Kosmosa lāzera interferometriskā antena (LISA) ir kosmosa gravitācijas viļņu observatorija. Eiropas Kosmosa aģentūras vadībā tā būs vērsta uz gravitācijas viļņu avotiem, kurus nevar noteikt ar zemes detektoriem, piemēram, supermasīvu melno caurumu sadursmes un kompaktu objektu saplūšanu mūsu galaktikā. LISA sastāvēs no trim satelītiem, kas riņķos ap Sauli aptuveni 2,5 miljonu km attālumā viens no otra.
Pastāvīgi metot lāzerus uz priekšu un atpakaļ, satelīti varēs izmērīt jebkādas nelielas attāluma izmaiņas starp tiem, it īpaši, ja viņiem tuvojas gravitācijas viļņi. Observatorijas darbības uzsākšana plānota 2034. gadā.
UZDROŠINĀTIES
Bija laiks, līdz parādījās zvaigznes. Pirmos dažus simtus miljonus gadu pēc Lielā sprādziena sauca par "tumšajiem laikmetiem". Šo laikmetu nenovēroja neviens teleskops... jo bija tumšs. Bet caur šo tumsu peldēja neitrāla ūdeņraža pavedieni. Neitrālais ūdeņradis izstaro ļoti specifisku gaismu ar viļņa garumu tieši 21 cm. Šis starojums ir ceļojis cauri Visumam visus šos mūžus un šodien, pēc 13 miljardiem gadu, ir mainījis savu viļņa garumu par 2 m. Tas ir radio diapazons, kas nozīmē ka jebkurš mēģinājums noteikt šāda veida starojumu tiek nomākts mūsu zemes radio diapazonā. Šeit palīgā nāk Dark Ages Radio Explorer (DARE) projekts.
DARE pašlaik ir izstrādes fāzē, un projekta ierosinātāji cer to uzsākt tuvāko gadu laikā. Tā ir salīdzinoši vienkārša observatorija, būtībā automašīnas antena kosmosā, taču tās atrašanās vieta būs unikāla: tā riņķos ap Mēnesi. Mēness tālākā puse ir vienīgā zināmā vieta Saules sistēmā, kurā nav cilvēka radītu radiotraucējumu. Tā ir klusākā vieta apkārtnē un labākā vieta, kur meklēt kosmosa "tumšo laikmetu".
Lasi arī:
Paldies! Bija ļoti interesanti (īpaši par DARE) :)