Astrofiziķi mēģina atklāt tumšo vielu, novērojot zvaigzni

Zinātnieki no Kolorādo universitātes Boulderā (ASV) tumšo vielu medī nevis ar laboratorijas iekārtu, bet gan dabiskās telpas palīdzību - zvaigznes. Viņi novēro zvaigzni ar ļoti spēcīgu magnētisko lauku, cerot atklāt daļiņas, kas var veidot neredzamu matēriju, ziņo universitātes preses dienests. Zinātnieki ziņoja par saviem pirmajiem rezultātiem Astrophysical Journal Letters un Physical Review Letters.

Objekts darbojās kā "detektors". PSR J1745-2900 – magnetārs jeb neitronu zvaigznes veids, kas ģenerē neticami spēcīgu magnētisko lauku. Šis magnetārs riņķo mūsu Piena Ceļa galaktikas centrā, mazāk nekā gaismas gada attālumā no supermasīvā melnā cauruma. PSR J1745-2900 rada magnētisko lauku, kas ir aptuveni miljards reižu spēcīgāks nekā spēcīgākais magnēts uz Zemes.

Šis spēcīgais lauks var mijiedarboties ar aksioniem - hipotētiskām daļiņām, kandidātiem uz to daļiņu lomu, no kurām var sastāvēt tumšā viela. Saskaņā ar teoriju aksioni ir miljardiem vai pat triljoniem reižu vieglāki par elektroniem un tikai reizēm mijiedarbojas ar apkārtējo vielu. Tiek uzskatīts, ka, nonākot reģionā ar spēcīgu magnētisko lauku, asionam vajadzētu sadalīties fotonos. Un, ja magnetārs patiešām pārveidotu asionu gaismā, šī metamorfoze varētu izpausties starojumā, kas izplūst no sabrūkošās zvaigznes. Astrofiziķi no Kolorādo universitātes Boulderā cenšas redzēt šīs izmaiņas.

Līdz šim zinātnieki nav redzējuši nevienu no šiem dažādajiem viļņu garumiem gaismā, kas nāk no magnetāra, taču viņu pētījumi varētu papildināt uz Zemes balstītos laboratorijas eksperimentus, meklējot tumšās vielas daļiņas. Ar dabīgā "detektora" palīdzību zinātnieki var meklēt aksionus, magnetāru gaismā atklājot interesantus signālus, kurus ar daudz lielāku precizitāti var pētīt jau laboratorijā.

Lasi arī:

• Zinātnieki uz Marsa atraduši pazemes ezerus, kuros var būt dzīvības pēdas
• NASA plāno Crew Dragon pirmo operatīvo lidojumu Helovīnam