Viena no galvenajām rovera Perseverance misijām, kas uz Marsu dosies 30. jūlijā, ir savākt materiālus uz Sarkanās planētas un pēc tam nogādāt to atpakaļ uz Zemi. Tomēr roveris lidos "nevis ar tukšām rokām". Neliels Marsa bazalta gabals monētas lielumā atradīsies uz ASV robotizētās zondes palaišanas brīdī.
Neliels Marsa akmentiņš nedosies šādā ceļojumā, lai atgrieztos mājās. Kosmosa inženieri saka, ka bazalts, ko dāvināja Dabas vēstures muzejs Londonā, tiks izmantots, lai kalibrētu detektorus uz Perseverance rovera.
“Kad jūs ieslēdzat instrumentus un sākat tos iestatīt pirms lietošanas, jūs tos kalibrējat, izmantojot materiālus, kas būs līdzīgi nezināmajām vielām, kuras jūs gatavojaties pētīt. Tātad, kāds ir labāks veids, kā pētīt akmeņus uz Marsa, ja ne iezis, kas tur radušās?” sacīja profesore Karolīna Smita no Dabas vēstures muzeja.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka šis akmens cēlies uz Marsa. Par to liecina sīkie gāzes burbuļi šī meteorīta iekšienē, tiem ir tāds pats sastāvs kā Marsa atmosfērai, tāpēc speciālisti var teikt, ka tas ir Marsa iezis. Runājot par tā vecumu, zinātnieki norāda datumus no 600 000 gadu atpakaļ līdz 700 000 gadiem. Pēc tam asteroīds ietriecās Marsā, izsitot dažādus planētas gabalus, nosūtot tos kosmosā. Šis meteorīts, kas pazīstams kā SAU 008, tika atklāts Omānā 1999. gadā un kopš tā laika atrodas Londonas Dabas vēstures muzeja aprūpē.
Kad Perseverance rover ieradīsies uz Sarkanās planētas, tas izmantos īpašu augstas precizitātes lāzeru, kas spēs atšifrēt planētas iežu ķīmisko sastāvu un noteikt, vai tajos var būt organiskas vielas, kas liecina par dzīvību kādreiz uz Marsa. SAU 008 palīdzēs ierīcei strādāt ar maksimālu precizitāti.
Lasi arī: