Pirms gandrīz diviem gadiem netālu no Vinčkombas pilsētas Glosteršīrā, Lielbritānijā, nokrita meteorīts, kas savu nosaukumu ieguvis no tā nokrišanas vietas. Zinātnieki to atrada gandrīz nekavējoties un nosūtīja analīzei. Pētnieki bija diezgan skeptiski pret šo meteorītu, jo tas jau bija piesārņots ar sāls pārslām un zemes minerāliem.
Uzreiz pēc akmens atrašanas tas tika iepakots īpašos hermētiskos maisos. Bet pat tas viņu neglāba no nekontrolētām izmaiņām saskarsmes ar Zemes atmosfēru dēļ.
"Vinčkombas meteorītu bieži dēvē par "neskartu" CM hondrīta meteorīta paraugu, un tas jau ir devis izcilus rezultātus.", ir pētījuma vadošā autore Laura Dženkinsa, Ģeogrāfisko un Zemes zinātņu skolas doktorante.
CM hondrīti ir ar oglekli bagātu hondrītu apakškopa, meteorīti, kas satur dažus no senākajiem Saules sistēmas minerāliem. Tam nokrītot, meteorīts sadalījās un viens no fragmentiem tika atrasts uz piebraucamā ceļa pašā pilsētā, bet otrs nokrita uz aitu ganībām.
Kopumā tika izņemti aptuveni 600 g meteorīta. Izmantojot skenējošu elektronu mikroskopiju, Ramana spektroskopiju un transmisijas elektronu mikroskopiju, zinātnieki identificēja sīkus minerālus uz meteorītu virsmas. Starp tiem lauka paraugā tika atrasts gan kalcija sulfāts, gan kalcīts - divas sāls formas. Pētnieki atrada halītu jeb galda sāli paraugā no piebraucamā ceļa.
Kalcija sulfāts un kalcīts tika atrasti meteorīta ārpusē, tā sauktajā kūstošajā garozā, izkusušajā virsmā, kas veidojas, kad iezis tiek slaucītas cauri atmosfērai ar desmitiem tūkstošu kilometru stundā. Šāds izkārtojums liecina, ka sāļi veidojušies ātri. Turpretim halīts parādījās tikai uz pulētajām meteorīta virsmām, kuras pētnieki pulēja laboratorijā, liekot domāt, ka meteorīts reaģējis uz mitro laboratorijas gaisu.
Pamatojoties uz šo atklājumu, zinātnieki iesaka meteorītus pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz stabilu glabātuvi un jaunatklātos paraugus uzglabāt inertā gāzē, lai samazinātu nevēlamās reakcijas. Vinčkombas meteorīts, starp citu, ir 4,6 miljardus gadu vecs un attiecīgi vecāks par mūsu Zemi, kas ir aptuveni 4,54 miljardus gadu veca.
Lasi arī: