NASA ir izstrādājusi vienotus noteikumus par maksimālo starojuma daudzumu, ko astronauts var saņemt savas karjeras laikā. Tas ir nepieciešams, lai samazinātu slimību attīstības risku organismā. Aģentūras pētnieki skaidroja, ka astronauti pastāvīgi saskaras ar radiācijas draudiem, jo no Saules lidojošās daļiņas un augstas enerģijas kosmiskie stari pastāvīgi ietekmē viņu ķermeni.
Ja starojums netiek kontrolēts, tas var izraisīt visa veida veselības problēmas, galvenokārt palielinot vēža risku. Tāpēc, plānojot lidojumus, NASA izmanto radiācijas iedarbības robežlīmeni, lai noteiktu, cik ilgi astronauti var uzturēties kosmosā. Taču šis ierobežojums nav vienāds visiem astronautiem. Tagad neatkarīgi eksperti atbalsta NASA priekšlikumu mainīt šos skaitļus.
Šobrīd aģentūra šo limitu aprēķina, pamatojoties uz riska novērtējumu. Ierobežojums ir kopējās apstarošanas apjoms, pie kura astronauta varbūtība nomirt no vēža atlikušajā mūžā palielinās par 3%.
Tomēr uzņēmība pret radiācijas izraisītiem vēža veidiem ir atkarīga no vecuma un reproduktīvajiem orgāniem, tāpēc ierobežojums neļauj visiem pavadīt vienādu laiku telpā. Līdz ar to saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem NASA astronauti nevarēs pavadīt orbītā tik daudz laika kā astronauti vīrieši, un jaunāki speciālisti pavadīs mazāk laika nekā viņu vecākie kolēģi, kuriem nav tik daudz laika, lai organismā attīstītos vēzis.
NASA ir nolēmusi, ka vidējais radiācijas robežlīmenis būs vienāds ar 600 milisivertiem uz visu karjeru aģentūrā. Salīdzinājumam, viena krūškurvja rentgena izmeklēšana ārsta kabinetā dod aptuveni 0,1 milisivertu, un Zemes dabiskais radiācijas fons ir aptuveni 3 milizīverti gadā. Strādnieki, kas 1986. gadā bija tuvu Černobiļas AES nulles atzīmei, saņēma 6 milisivertu.
Tikmēr saskaņā ar jaunu ziņojumu 6 mēnešus ilgās uzturēšanās laikā Starptautiskajā kosmosa stacijā astronauts saņem no 50 līdz 120 milisivertiem. Attālāki galamērķi, piemēram, Marss, ir pakļauti lielākam starojumam. Ja vien nebūs daudz labākas radiācijas aizsardzības, astronautiem, kas dosies uz Marsu, būs jāiziet atteikšanās procedūra. Ziņojumā uzsvērts, ka NASA tam ir jāizveido skaidra un pārredzama sistēma. Zinātniekiem vēl ir daudz jāmācās par to, kā cilvēki reaģē uz radiāciju kosmosā, jo "ir daudz atšķirību starp izdzīvošanu pēc atombumbas un došanos uz Marsu".
Lasi arī: