Rentgena observatorija NASA Čandra ir lieljaudas teleskops, kas nosaukts Nobela prēmijas laureāta astrofiziķa Subramaniana Čandrasekhara vārdā. Tās vēsturē tika veikti vairāki neticami astronomiski atklājumi. Tas nodrošināja pirmo gaišo supernovas paliekas Cassiopeia A attēlu. 2000. gadā vidusskolēni izmantoja teleskopa datus, lai atklātu neitronu zvaigzni supernovas paliekā IC 443.
Tagad tas ir palīdzējis radīt lieliskus galaktiku, zvaigžņu, planētu miglāju un supernovas palieku attēlus. Lai būtu skaidrs, šie attēli ne vienmēr atspoguļo to, ko var redzēt ar cilvēka aci. Tie tika apkopoti, izmantojot datus ne tikai no Čandras, bet arī no daudziem citiem avotiem. Viņi izmanto to, ko NASA sauc par "daudzviļņu garumu" pieeju, izmantojot datus no daudziem dažādiem spektriem, sākot no radioviļņiem līdz gamma stariem.
Apskatīsim tos tuvāk.
M82
NASA saka, ka M83 ir galaktika, kas ir "mala uz Zemi", lai to nesajauktu ar Francijas galaktiku M82.
Ābels 2744
Galaktiku kopas attēls, izmantojot datus no Čandras un Habla teleskopiem.
Supernova 1987A (SN 1987A)
Saskaņā ar NASA teikto, šis ir attēls ar vienu no "spilgtākajiem supernovas sprādzieniem gadsimta laikā".
eta carinae
NASA apraksta Eta Carinae kā "mainīgu sistēmu, kas satur divas masīvas zvaigznes, kas cieši riņķo viena pret otru."
Ratiņu galaktika
Kad Frics Cvikijs 1941. gadā atklāja šo galaktiku, viņš teica, ka tā ir "viena no vissarežģītākajām struktūrām, kas gaida izskaidrojumu, pamatojoties uz zvaigžņu dinamiku". Tās diametrs ir 150 000 gaismas gadu.
Spirāles miglājs
Tas izskatās kā milzīgs acs ābols, bet Helix miglājs patiesībā ir zvaigzne, kurai beidzas degviela. Acīmredzot tas var notikt ar mūsu Sauli pēc 5 miljardiem gadu.
Lasi arī: