Parasti planētu sistēmās planētas un to zvaigznes griežas vienā virzienā. Ņemiet, piemēram, mūsu pašu Saules sistēmu. Mūsu Saule griežas tādā pašā virzienā kā Zeme un citas planētas, ar nelielu sešu grādu slīpumu. Agrāk tika pieņemts, ka visas sistēmas darbojas vienādi, taču pētījumi liecina, ka tas ne vienmēr tā ir.
Ir konstatēts, ka vairākas zvaigznes griežas citā virzienā nekā planētas, kas riņķo ap tām, taču nesen veikts pētījums atklāja, ka ir viena zvaigzne, kas savā sistēmā griežas pretējā virzienā nevis vienai, bet divām planētām.
K2-290 sistēma sastāv tikai no trim zvaigznēm, no kurām divas riņķo orbītā par savu galveno zvaigzni K2-290 A. Interesanti, ka K2-290 A griežas 124 grādu leņķī salīdzinājumā ar divām planētām, kas riņķo ap to. Tas nozīmē, ka tas griežas pretējā virzienā.
Marija Hjorta un Saimons Albrehts no Orhūsas universitātes Dānijā izdarīja atklājumu un publicēja savus atklājumus žurnālā Proceedings of the National Academy of Scien.ces, kurā viņi atzīmē, ka šādas anomālijas cēlonis var būt divu citu tuvumā esošo zvaigžņu gravitācijas ietekme. Tajā pašā laikā dīvains paliek fakts, ka abas planētas griežas ap zvaigzni vienā virzienā.
Albrehts un viņa kolēģi uzskata, ka, ņemot vērā to, ka šī sistēma sastāv no trim zvaigznēm, visticamāk, par K2-290 A unikālo rotāciju ir vainojami "pavadošo zvaigžņu gravitācijas griezes momenti". Citas zvaigznes K2-290 sistēmā var sabojāt rotācijas un orbītas.
"Unikāls K2-290 aspekts ir tas, ka ir identificēta pavadošā zvaigzne (K2-290 B), kurai ir īpašības, kas padara to par labu kandidātu protoplanetāra diska nesaskaņai."
Lasi arī: