Šķiet, ka Krievijas karavīru piedzīvojumi Černobiļā vēl nav beigušies. Pēc satriecošajiem panākumiem, izveidojot nocietinātu teritoriju Sarkanajā mežā, viņiem bija prāts nozagt radioaktīvos materiālus no radiācijas kontroles laboratorijas.
Teorētiski tos varētu izmantot tā sauktajai "netīrajai bumbai", ierīcei, kas apvieno radioaktīvos materiālus ar parastajām sprāgstvielām. Turklāt viņi arī nozaga radioaktīvos izotopus - radioaktīvos ķīmiskos elementus ar atšķirīgu neitronu skaitu to kodolos, kurus parasti izmanto instrumentu kalibrēšanai monitoringa laboratorijā.
"Es esmu skeptisks, ka Krievija varētu izmantot šos materiālus netīrā bumbā jebkādiem stratēģiskiem mērķiem," intervijā Live Science sacīja fiziķis Edvīns Laimans. Šāds spridzeklis var iemest radioaktīvu materiālu ierobežotā teritorijā, taču maz ticams, ka tas radīs nopietnas tūlītējas sekas veselībai.
Kopumā saskaņā ar ASV Kodolenerģijas regulēšanas komisijas datiem netīrās bumbas, kas pazīstamas arī kā "radioloģiskās izkliedējošās ierīces" (RDD), neizdala pietiekami daudz starojuma, lai nogalinātu cilvēkus vai izraisītu nopietnas slimības. Tie, kas atrodas vistuvāk bumbai, kad tā eksplodē, visticamāk, tiks ievainoti pašā sprādzienā, savukārt radiācija var tikt izkliedēta bloku vai kilometru attālumā no sprādziena vietas.
"Maz ticams, ka šāda bumba varētu izraisīt nāvi, iznīcināšanu un šausmas pat tādā mērogā, kas tuvs Krievijas mērogiem civilo teritoriju bombardēšana no parastajiem ieročiem," sacīja Laimens. Visticamāk, radioaktīvo materiālu pazušana saistīta ar "atbrīvotāju" tieksmi uz laupīšanu.
Lasi arī: