Saturna gredzeni nav tikai skaists rotājums – zinātnieki var izmantot šo funkciju, lai saprastu, kas notiek dziļi planētas iekšienē.
Izmantojot slavenos gredzenus kā seismogrāfu, zinātnieki pētīja procesus planētas iekšienē un noteica, ka tās kodolam jābūt "izplūdušam". Šķiet, ka tādas cietas sfēras vietā kā Zeme Saturna kodols sastāv no akmeņu, ledus un metālisku šķidrumu "zupas", kas sajaucas un ietekmē planētas gravitāciju.
Jaunajā pētījumā izmantoti dati no NASA Cassini misijas, kas 13 gadus riņķoja ap Saturnu un tā pavadoņiem no 2004. līdz 2017. gadam. 2013. gadā misijas dati pirmo reizi parādīja, ka Saturna visdziļākais gredzens, D gredzens, pulsē un virpuļo tādā veidā, ko nevar pilnībā izskaidrot ar planētas pavadoņu gravitācijas ietekmi. Jaunā pētījumā šīs kustības Saturna gredzenos tiek pētītas sīkāk, lai gūtu ieskatu tajā notiekošajos procesos.
Planētas kodols ne tikai šķiet gļotains, bet arī sniedzas par 60% no planētas diametra, padarot to daudz lielāku, nekā tika uzskatīts iepriekš. Analīze parādīja, ka Saturna kodols var būt aptuveni 55 reizes masīvāks nekā visa planēta Zeme. Pētījumā prognozēts, ka 17 no Zemes kodola masām sastāv no ledus un akmeņiem, bet pārējās - no šķidruma, kura pamatā ir ūdeņradis un hēlijs. Kustības kodolā izraisa pastāvīgus viļņus uz Saturna virsmas. Šie virsmas viļņi izraisa smalkas izmaiņas planētas gravitācijā, kas pēc tam ietekmē gredzenus.
"Saturns vienmēr trīc, bet tas ir nemanāms," teikts zinātnieku paziņojumā. "Planētas virsma ik pēc vienas līdz divām stundām pārvietojas apmēram metru, piemēram, lēni nestabils ezers. Tāpat kā seismogrāfs, gredzeni uztver gravitācijas traucējumus, un gredzena daļiņas sāk svārstīties."
Pēc zinātnieku domām, šo gredzenu viļņošanās raksturs liek domāt, ka kodols, neskatoties uz tā svārstībām, sastāv no stabiliem dažāda blīvuma slāņiem. Smagāki materiāli atrodas ap planētas centru un nesajaucas ar vieglākiem materiāliem tuvāk virsmai.
"Lai planētas gravitācijas lauks varētu svārstīties šajās konkrētajās frekvencēs, iekšpusei jābūt stabilai, un tas ir iespējams tikai tad, ja ledus un akmeņu īpatsvars pakāpeniski palielinās, tuvojoties planētas centram," sacīja pētnieki.
Lasi arī: