Kopenhāgenas universitātes zinātnieki ir pabeiguši pētījumu par to, kas notika ar noteikta veida plazmu Lielā sprādziena pirmajā mikrosekundē. Šis konkrētais plazmas veids bija pirmā viela Visumā. Pētnieki uzskata, ka iegūtie dati ir svarīga mūsdienu Visuma evolūcijas mīklas daļa.
Zinātnieki zina, ka straujā izplešanās pēc Lielā sprādziena radīja daļiņas, atomus, zvaigznes, galaktikas un visu dzīvi, ko mēs zinām šodien. Tomēr, kā tas viss notika, ir noslēpums. Jauns Kopenhāgenas universitātes pētījums sniedz ieskatu par to, kā tas viss sākās. Komanda īpaši pētīja vielu, ko sauc par Quark-Gluon Plasma (QGP).
Šāda veida plazma bija vienīgā viela, kas pastāvēja Lielā sprādziena pirmajā mikrosekundē. Pētījuma rezultāti parāda, kā plazma attīstījās Visuma sākuma stadijā. Sākotnēji plazma sastāvēja no kvarkiem un gluoniem, kurus atdala Visuma karstā izplešanās.
Interesanti arī: Mirstošās zvaigznes var eksplodēt kā atombumbas
Kvarka daļiņas pārvērtās par kaut ko sauktu hadroni, un hadrons ar trīs kvarku formām protonu, kas ir daļa no atoma kodola. Šie kodoli ir celtniecības bloki, kas veido Zemi, cilvēkus un visu, kas atrodas Visumā. QGP bija klāt pirmās 0,000001 Lielā sprādziena sekundes un pēc tam pazuda paplašināšanās dēļ. Izmantojot lielo hadronu paātrinātāju CERN, pētnieki varēja atjaunot QGP un izsekot, kas ar to noticis.
Eksperimenta rezultāti liecina, ka QGP sākotnēji bija šķidrā šķidrā veidā, kas no citām vielām atšķīrās ar to, ka laika gaitā pastāvīgi mainīja savu formu. Pētnieki jau sen uzskatīja, ka plazma ir gāzes formā, taču jaunā analīze apstiprina, ka QGP bija šķidrs un tai bija gluda, mīksta tekstūra, piemēram, ūdens. Pētnieki saka, ka katrs jauns atklājums par Lielo sprādzienu palielina mūsu iespējas uzzināt patiesību par Visuma izcelsmi.
Lasi arī: