Paskatieties uz debesīm skaidrā naktī tumšā vietā, un zvaigznes šķiet mirgojošas. Pareizā atbilde uz jautājumu, kāpēc zvaigznes mirgo, ir tāda, ka tās nemirgo. Mirgošanas procesam, ko mēs redzam, nav nekāda sakara ar pašām zvaigznēm. Drīzāk tas ir rezultāts tam, kā mēs tos redzam no sava skatu punkta no Zemes.
"Zvaigžņu gaisma veic milzīgu attālumu, lai skaidrā naktī sasniegtu mūsu acis," saka Raiens Frenčs, saules fiziķis no Londonas Universitātes koledžas Apvienotajā Karalistē. Pēc mūsu pašu zvaigznes Saules, no kuras vidējais attālums līdz Zemei ir 150 miljoni km, mums tuvākā zvaigzne ir Proksima Centauri, kas atrodas vairāk nekā 4 gaismas gadu attālumā no Zemes. Ceļā uz mūsu acīm šī tālu zvaigžņu gaisma saduras ar Zemes atmosfēru - galvenais mirgošanas efekta faktors.
"Kad šis gaismas punkts sasniedz atmosfēru, tas iziet cauri svārstīgiem gaisa slāņiem, pirms nonāk mūsu acīs, izraisot tam mirgošanu," sacīja Frenss.
Tātad Zemes svārstīgā atmosfēra liek zvaigznēm mirgot. Kosmosā, augstu virs atmosfēras, zvaigznes nemaz nemirgo (tas ir viens no iemesliem, kāpēc Habla kosmiskais teleskops tika laists orbītā: tas varēja iegūt asākus kosmosa attēlus bez atmosfēras turbulences, kas izkropļo attēlus).
Zvaigznes mirgošanu ietekmē daudzi faktori. Viens no mainīgajiem lielumiem ir zvaigznes atrašanās vieta mūsu redzes laukā. "Zvaigznes mirgos vairāk, ja to zvaigžņu gaisma izies cauri vairāk gaisa, pirms nonāks mūsu acīs," sacīja Frenss. Savu lomu spēlē arī laikapstākļi. "Slapjās naktis arī gaiss kļūs biezāks," sacīja Frenča, liekot zvaigznēm mirdzēt vairāk.
Šie jautājumi palīdz astronomiem izlemt, kur novietot pasaulē lielākos un labākos teleskopus. "Observatorijas ir novietotas augstās, sausās vietās, lai starp zvaigzni un teleskopu izņemtu pēc iespējas vairāk gaisa," sacīja Frenss.
Ideālas vietas ir sausais Atakamas tuksnesis Čīlē, kā arī Havaju salu un Spānijas Kanāriju salu vulkāniskās virsotnes. Šīs vietas ir tādu vietu piemēri, kuras astronomi sauc par labu "redzamību". "Blīvs gaiss, kas svārstās vai mirgo, rada sliktu redzamību, savukārt sauss, kluss, rets gaiss rada labu redzamību."
Skatoties uz nakts debesīm, jūs varat arī pamanīt, ka dažas zvaigznes maina krāsu, kad tās mirgo. Sīriuss, spožākā zvaigzne Zemes nakts debesīs, ir klasisks piemērs. "Zvaigžņu gaismu nedaudz lauž [saliekta] atmosfēra, kas var izraisīt krāsas izmaiņas," sacīja Frenss. Šis efekts ir pamanāmāks uz spožākām zvaigznēm.
Varat arī pamanīt dažas "zvaigznes", kas nemaz nemirgo. Tas ir tāpēc, ka patiesībā tās ir planētas. "Atšķirībā no zvaigznēm, planētas nav punktveida avoti debesīs, bet tām ir plakne," sacīja Frenss. "Viņi mums ir daudz tuvāki." Citiem vārdiem sakot, tie ir pārāk lieli naksnīgajās debesīs, lai atmosfēra izraisītu to mirgošanu.
Jūs varat palīdzēt Ukrainai cīnīties pret krievu iebrucējiem. Labākais veids, kā to izdarīt, ir ziedot līdzekļus Ukrainas bruņotajiem spēkiem Savelife vai izmantojot oficiālo lapu NBU.
Lasi arī:
- Kāpēc zvaigznes, planētas un pavadoņi ir apaļi, bet komētas un asteroīdi nav?
- Cik ilgi zvaigznes var dzīvot?