Mēness izrādījās par 85 miljoniem gadu jaunāks, nekā zinātnieki domāja

Viena no izplatītākajām un populārākajām Mēness parādīšanās teorijām vēsta, ka reiz Zemē ietriecās Marsa izmēra kosmosa ķermenis, un šādi atlūzas sapulcējās un izveidoja Mēnesi. Tā kā tobrīd mūsu planēta vēl bija veidošanās stadijā, iekšpusē kļūstot karstākai, visticamāk, Zemi klāja magmas okeāns. Zinātnieki apgalvo, ka uz Mēness bijis arī vairāk nekā 1000 kilometru dziļš magmas okeāns, kas parādījies akrecijas rezultātā (debesu objekta masas palielināšanas process ar gravitācijas pievilkšanas palīdzību).

"Mūsu jaunāko simulāciju rezultāti liecina, ka protoplanēta ietriecās jaunajā Zemē aptuveni 140 miljonus gadu pēc Saules sistēmas veidošanās pirms 4,57 miljardiem gadu. Pēc mūsu aprēķiniem, tas notika pirms 4,43 miljardiem gadu – ar 25 miljonu gadu kļūdu,» komentē pētījuma vadošais autors Maksims Moriss.

Tomēr galvenā problēma iepriekš bija tāda, ka zinātnieki nevarēja precīzi pateikt, cik ilgā laikā šis okeāns sacietēja uz Mēness, tāpēc satelīta vecums palika neprecīzs.

Šajā pētījumā eksperti izmantoja jaunu datora modeli, kas pirmo reizi spēja analizēt visus procesus, kas saistīti ar magmas sacietēšanu. Rezultāti parādīja, "ka Mēness magmatiskais okeāns bija ilgmūžīgs un prasīja gandrīz 200 miljonus gadu, lai pilnībā sacietētu." Vecie modeļi pieņēma, ka sacietēšanas periods ilga tikai 35 miljonus gadu.

Lasi arī:

• NASA gatavo ekspedīciju uz asteroīdu, kura vērtība pārsniedz visu pasaules ekonomiku
• Džeimsa Veba teleskopam ir veikta visaptveroša visu sistēmu pārbaude